Iepirkuma grozs

 x 

Tukšs

Plenērs – jaunu ideju vieta

Plenērs. Bolderāja, 2009.

Te publicētie mācību materiāli nodarbībām plenērā tapuši, meklējot jaunas mācīšanās formas Mākslas izglītības centra TRīS KRāSAS plenēros Liepājā 2008. gadā un Bolderājā 2009. gadā. Plenēri tika īstenoti kā mākslinieku un, vienlaikus, pedagogu laboratorija plenēra uzdevumu izstrādei. Mācību materiālos varēsiet iepazīties ar atšķirīgu mākslinieku plenēra uzdevumiem, plenēra dalībnieku darbiem un atziņām.



Vietas topogrāfija. Aigara Bikšes uzdevums

Mani pašu interesē konteksti. Ne tikai forma, bet vietas nozīme ar savu vēsturi un stāstu. Piemēram, „stūra” māja. It kā parasta māja, bet visi zina, kas tā ir. Tieši kultūrā un cilvēkos ir lietas, kuras jau ir ar vēsturi, ar kontekstu. Visas zīmes, jebkas darbojas tikai tajā vietā, kur tās ir pieņemamas un kur var kaut kas notikt. Piemēram, musulmaņu kultūra, viena pazīstama meitene nevar gleznot aktu. Par to var nonākt cietumā. Vairāk  


Iekšējā redze. Lauras Feldbergas uzdevums
Mana uzdevuma ideja
ir aicinājums atklāt savu „iekšējo redzi” – spēju raudzīties uz priekšmetiem nevis kā uz neitrāliem sadzīves objektiem, bet piešķirt tiem domās radītu daudzslāņainību, izmantojot to bagāto materiālu, ko sniedz fantāzijas, sapņi, atmiņas, cerības, iedomas. Uzdevums saistās ar vienkāršu priekšmetu izmantošanu telpisku mākslas darbu radīšanā. Vairāk  


Iespaidu un mirkļu „herbārijs”. Ilzes Vītolas uzdevums

Mūsdienās gandrīz katrs cilvēks, ne tikai japāņu tūristi, fotografē. Attēlu mapes bieži vien kļūst par apgrūtinājumu ne tikai datoriem, bet arī to īpašniekiem – apzinoties, ka attēlu apskatīšanai nepieciešams ilgāks laiks, nekā to radīšanai, rodas pārdomas par vizuālu vērtību izpratni mūsdienās, ko nereti dēvē par attēlu laikmetu. Vairāk


Spēles ar gaismu un krāsu. Ausmas Auziņas uzdevums
Bērnībā mans rotaļu biedrs un līdzgaitnieks bija brālis. Toreiz mums bija gana laika vērošanai, pētīšanai un sarunām, jo dzīvojām laukos un mežā, vasaras naktīs gulējām sienā, ilgi nevarējām aizmigt – runājām un sapņojām. No rītiem vērojām gaišo saules staru kūli, kas ielauzās pustumšajā telpā pa pavērtajām šķūņa durvīm un, aizverot acis, spēlējāmies ar tā radītajām vīzijām, iemanījāmies tās atkārtot vairākas reizes. Reiz, ganībās gulējām zālē ar skatu pret tumši zaļu, silti piesātinātu meža siluetu. Nedaudz paceļot acis pret gaistošām vakara debesīm, ieraudzījām brīnumu – meža atkārtojumu viegli violetā nokrāsā! Vairāk