Mana ideja bija, sadarbojoties ar 8 gadus vecu skolnieku Ivaru, izveidot mākslas vai dizaina objektu, izmantojot fotogrāfijas. Fotogrāfēs skolnieks pats noteiktā fotografēšanas areālā. Pirms došanās fotografēt skolniekam neteikšu, ka bildes vēlāk izmantosim mākslas darba veidošanā.
Pirmais uzdevums bija izskaidrot Ivaram, kā lietot fotoaparātu – tas izrādījās ļoti viegli. Puika ar dedzīgām acīm ņēma rokās fotoaparātu un sāka jautāt, kas īsti jādara. Tālāk bija jānoformulē, kas īsti ir jāfotografē – parādīju fotografēšanas maršrutu un izskaidroju fotografēšanas nosacījumu - fotografēt visu, ko vien acis rāda. Bildēšanas etaps aizņēma gandrīz 3 stundas - puika aktīvi fotografēja visu, ko redzēja.
Kad apskatījām datorā ielādētās fotogrāfijas, izrādījās, ka kopumā Ivars bija safotografējis 126 dažāda rakstura bildes, no kurām apmēram 2/3 bija dažādas zīmes.
Nākamais uzdevums Ivaram bija atlasīt 6 bildes no visām, un paskaidrot, kādēļ izvēlētas tieši tās bildes un kā viņš katrā bildē izprot mākslas klātbūtni. Sekoja daudzi jautājumi no Ivara puses: „Kādas bildes izvēlēties?”, „Kādēļ man šīs bildes ir jāizvēlas?”, „Vai man jāskatās pēc bilžu krāsām?”... u.tml. Mana doma bija bērna subjektīvā vērtējumā balstīta, it kā nejauša, bilžu izvēle. Gāja diezgan grūti, jo viņam patika vairāk nekā 6 bildes. Tomēr, kopīgi apspriežoties, izvēlējāmies nepieciešamās 6 bildes.
Ivara izvēlētās bildes un to paskaidrojumi.
1. „Zīmē uzzīmēts cilvēks, kuram krīt virsū ķieģeļi. Tā ir uzzīmēta, lai cilvēki uzmanās, lai neuzkristu virsū ķieģeļi.”
Mākslas klātbūtne: „Apkārt ir pelēki dzelzs stieņi, uz kuriem stāv zīme ar smuku dzeltenu krāsu, krāsa ir māksla.”
2. „Attēlots cilvēks, kuram pārvilkta sarkana svītra, parādīts, ka nevar iet... lai es uzmanītos un citi cilvēki arī.”
Mākslas klātbūtne: „Redzu sarkanās krāsas mākslu, vēl melna un balta.”
3. „Nepiederošām personām kustība aizliegta, brīdina, ka tur nevar iet. Atkal pārvilkta sarkanā svītra.”
Mākslas klātbūtne: „Cilvēks un plauksta. Melna un sarkana krāsa.”
4. „Attēlota elektrības zīme, kas brīdina, ka tur nevar iet.”
Mākslas klātbūtne: „Mākslu redzu krāsās, smuki uzzīmēts zibens.”
5. „Uzmanības zīme, lai suņi nesakož, tur kur nedrīkst iet.”
Mākslas klātbūtne: „Smuki uzzīmēts suns, un smuki spīd zīme.”
6. „Zīme, kura norāda mājas numuru, izvēlējos, jo izskatās, ka lode izšāvusi caurumu.”
Mākslas klātbūtne: „Caurums zīmē.”
Apkopojot visas Ivara izvēlētās bildes un to paskaidrojumus, ievēroju, ka lielākoties viņš izvēlējies bildes, kurās ir konkrēta tipa informatīvas vai brīdinošas zīmes. Kad jautāju viņam, kādēļ viņš visas šīs lietas izvēlējies, Ivars atbildēja: „Jo visās ir smukas krāsas un var saprast, kur drīkst iet un kur nedrīkst, tikai to zīmju ir pārāk daudz, visas nevar atcerēties! Labāk varētu būt viena liela zīme, tad nevajadzētu daudz naudas tērēt visām citām zīmēm un visiem viss būtu skaidrs.”
Līdz ar šo atbildi man radās ideja – uzdot Ivaram darbu – izveidot savu informatīvu ceļa zīmi. Viņš drīkst izmantot visas savas safotografētās bildes un jāizveido sava zīme ar nosacījumu brīdināt cilvēkus (bērnus) no lietām, kas ir bīstamas.
Izmantojamie materiāli – kartons, līmplēves (balta, pelēka, dzeltena, sarkana un melna), līme, nazis, šķēres, cirkulis. 
Sākumā lūdzu Ivaru uzzīmēt skici savai izgudrotajai ceļa zīmei. Tas puikam sagādāja nelielas grūtības - viņš precīzi pārzīmēja visus izvēlēto 6 bilžu attēlus. Tādēļ nācās uzdevumu nedaudz vienkāršot – kopīgi sistematizējām lietas, no kurām Ivars vēlas brīdināt citus cilvēkus, tad tās simboliski uzzīmēt.
Pēc tam šīs uzzīmētās lietas Ivars attēloja un izvietoja ceļa zīmes skicē. Tika uzzīmēti trīs dažādi varianti, kas bija cits citam diezgan līdzīgi. Tad sekoja ceturtais variants – zīme zīmē. Zīmes pamatforma ir aplis un tajā iekšā atrodas kvadrāts. „Cilvēks atrodas kvadrātā – savā telpā, citas kaitīgās lietas atrodas apkārt un baida cilvēku”, Ivara skaidrojums.
Pēc tam Ivars ķērās pie gatavā darba veidošanas. Viņš izvēlējās zīmes pamatni un detaļas veidot no kartona, pēc tam katru detaļu aplīmēt ar krāsainu līmplēvi un līmēt pie pamatnes. Pirmais uzdevums bija zīmes pamatnes izgriešana un maliņu pulēšana, kuru veicu es, jo nazis ir pārāk bīstams mazam puikam. Pēc tam abi darbojāmies ar zīmes elementu pārzīmēšanu no mazās skices uz lielo un šo elementu izgriešanu. Izgriešana bija jāveic ar nazi, tādēļ šo uzdevumu atkal pildīju es.
Tālāk sekoja elementu izvietojums zīmē un zīmes pamata krāsu izvēle, to visu veica Ivars. Viņš izvēlējās zīmes malas aplīmēt ar melnu (labā mala), pelēku (kreisā mala), dzeltenu (augšpuse) un sarkanu (apakša) līmplēvi, kvadrātu zīmes vidū atstājot baltu. Pēc tam sekoja izgriezto zīmes elementu aplīmēšana ar līmplēvi, arī šeit Ivars bija krāsu noteicējs. Viņš izdomāja lietas krāsot attiecīgi pulksteņrādītāja principam, ja sarkans ir apakšā, tad lietas, kas nāk uz priekšu pa pulksteņa rādītāja virzienu, būs sarkanā krāsā – šajā gadījumā svešinieks un suns.
Kad lietas bija aplīmētas, atlika izvēlēties cilvēka krāsu. Ivars teica, ka cilvēkam jābūt baltam uz balta kvadrāta fona, jo citas lietas ir tās, kas cilvēku padara netīru. Pirms elementu līmēšanas uz zīmes vēl apstrādājām visu zīmes elementu maliņas ar melnu mārkeri, lai tie labāk izceļas, un tad ar līmi līmējām visas detaļas klāt.
Ivara paskaidrojums (no augšas pulksteņrādītāja virzienā): „Bērni tiek brīdināti no nikniem putniem, krītošiem ķieģeļiem, zibens, elektrības, tumsas, braucējiem dzērājiem (mašīnām), sasistām pudelēm, špricēm, nikniem suņiem, svešiniekiem.”
Gala rezultāts, manuprāt, pierāda, ka jebkurš cilvēks var izveidot kādu interesantu darbu, radīt kādu vērtīgu ideju, izprotot lietas un sakarības ap mums.
* Ilze Gudro ir interjera un produktu dizainere, darbojas lietišķajā grafikā, interjeru projektēšanā un mēbeļu dizaina sfērā. Pašlaik Ilze turpina studijas RTU Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūta doktorantūrā.Materiālu sagatavoja Ilze Vītola
Finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds