Iekšējā redze. Lauras Feldbergas* uzdevums
Vienas dienas plenēra uzdevums ir sacerēt telpiskas kompozīcijas ar vienu priekšmetu dažādās vidēs un fotografēt tās, izveidojot fotogrāfiju sēriju ar 5-10 fotogrāfijām. Galvenie uzdevuma veiksmes nosacījumi - kompozīciju idejiskais saturs, vides izvēle, asprātība un radošie atklājumi. 1. solis. Impulsi mākslā
Un mani darbi, kur esmu līdzīgā veidā strādājusi - objekti un instalācijas, kuru veidošanai izmantoti tādi priekšmeti kā krēsli, gulta, apģērbi. Mani pašu vienmēr iedvesmo drēbes, mani iedvesmo kurpes, vai tiešām kaut kas, kur ir mana ķermeniskā klātbūtne. ļoti viegli un iedvesmojoši ir strādāt ar traukiem. Krēsls arī ir labs un pateicīgs objekts. Sērijā ar krēsliem mēs varam redzēt kā stāsts mainās. Līdzīgi es Jūs aicinu darboties.
Priekšmets varbūt jebkas. Es atnesu līdzi dažus no mājām. (Laura izliek uz galda maisiņus ar mantām. Tās viņa paņēmusi līdzi kā ierosinājumu radošajam darbam. No maisiņiem tiek izvilkti: globuss, zābaks, rozā naktskrekls, tējkanna.) Vēlams, lai šis priekšmets uzreiz ierosina vēlēšanos darboties. Tas var būt kaut kas, kas Jums ir personīgi nozīmīgs. Varbūt tas ir kaut kas, kas man pilnīgi neienāk prātā, bet kas Jums uzreiz raisa domas. Galvenais ir skatīties uz priekšmetiem ar atvērtu skatienu un meklēt citas nozīmes. Tad jūs ar šo priekšmetu dodaties ceļojumā. Jūs varat darboties telpās, jūs varat darboties ārā, Jūs varat ar šo priekšmetu pavadīt dienu... un atrast veidus kā radīt stāstu par šo priekšmetu. Jūs viņu noliekat dažādās vietās, dažādās situācijās. Jūs varat likt viņam klāt ko citu, piemēram- citus priekšmetus. Jūs varat viņus kārtot, kombinēt, grozīt uz visām pusēm un radīt kompozīcijas.
Kā maisiņš ļaujas piedzīvojumiem un pārbaudījumiem. Lienes Ratnikas** darbs
Zīme. Rituāls. Silvijas Apines** darbs
Ceļš, kas aiziet jūrā. Zīles Ozoliņas – Šneideres** darbs
Gandrīz patiess stāsts par sievieti, kas robežojas ar banalitāti. Sandras Vaivades** darbs 4. solis. Izvērtējums Nodarbība atstāja ļoti radošu iespaidu. Tā bija mākslinieciski atbrīvojoša ne tikai tās dalībniekiem, bet arī man pašai kā pasniedzējai – darbi mani pārsteidza ar savu daudzveidību un man negaidītiem risinājumiem. Mērķis – atvērt jaunu iekšēju redzējumu, atbrīvot savu „iekšējo redzi”, emocionāli sajust vidi un radīt mākslas darbu, izmantojot jebko, pat visvienkāršākos pieejamos materiālus – pilnībā tika īstenots. Šāds radošs pacēlums ir iespējams tikai tad, ja plenēra dalībnieki ir atvērti eksperimentiem un atklāti savos darbos, bet savukārt organizatori un pasniedzēji no savas puses spēj piedāvāt bagātu idejisku materiālu un rosinošu vidi.
Rosinot plenēra dalībniekus pārdomāt iegūto pieredzi, jautāju: Vai gatavi priekšmeti, kas tiek izmantoti mākslā, var būt māksla? Mākslas darbs var būt viss, kam mākslinieka ideja piešķīrusi pievienoto vērtību – negaidītas asociācijas, jaunas konotācijas. Silvija Apine** Nu jau es vairs nešaubos (līdz vakardienai vēl šaubījos) ka „ja sākas domu straume, skatoties darbu” (Lauras vārdi), tad tas ir mākslas darbs! ļoti svarīgs ir konteksts, kādā mēs to priekšmetu ieliekam (vide, fons, kaimiņi ...) Svarīgs ir redzīgs skatītājs: tāds, kam palīdz ievirzīties domāšanā. Jana Plankāja** Interesants uzdevums, palīdz pašam atklāt to, ko tad īsti es varu saskatīt apkārtējos priekšmetos. Tas ir kā tumsā ar lukturi pētīt tumšas istabas stūrus. Uzpeld pamestas lietas, veci iespaidi, tas viss kārtojas fotogrāfijās. Ineta Greiža** Tas ir atklājums! Priekšmetiem un lietām nozīmi piešķir cilvēks. Ramona Kārnupe - Zīverte** Materiālu sagatavoja Ilze Kupča * Laura Feldberga – māksliniece, piedalās grafikas, glezniecības, vides objektu izstādēs, radošajos simpozijos un darbnīcās Latvijā un ārzemēs, darbojas kā kuratore un projektu vadītāja Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā. Finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds
|