FRANČESKAS DŽUNGĻU TĒRPI

Uzdevumu bērnam iecerēju saistībā ar savu radošo darbu – tērpu kolekcijas sievietēm par džungļu tēmu veidošanu. Savā kolekcijā esmu iecerējusi izcelt džungļu tumšo pusi, izmantojot zaļos augu un brūnos zemes toņus.

Mana mazā skolniece – māsasmeita Frančeska, kurai ir seši ar pusi gadi, iet bērnudārzā, ir ļoti aktīva, dejo, dzied un ļoti daudz zīmē gan bērnudārzā, gan mājās, kur neviens viņai speciāli neliek to darīt. Uzdevums, kuru sagatavoju Frančeskai, ir – radīt tērpus, izmantojot tēmu – džungļi. Plānotas divas tikšanās reizes.

Sākumā lūdzu Frančesku uzzīmēt savu priekšstatu par džungļiem. Pirmo darbiņu viņa uzzīmēja ar pildspalvu uz A5 formāta lapiņas. Tajā redzama palma, papagailis, leopards, čūska, divas meitenes džungļu tērpos un kaktusi, kuri patiesībā džungļos nav sastopami.

 

 
 Tad es rādīju bildes ar džungļu mežonīgo dabu, dzīvniekiem un putniem. Bildes viņai ātri apnika, bet BBC raidījuma „Planēta zeme” filmu „Džungļi” viņa noskatījās ar interesi. Pēc iepazīšanās ar šiem materiāliem tapa A3 formāta zīmējums ar flomāsteriem. Frančeska zīmēja to, ko grib, nevarēja atcerēties, ka ir noteikta tēma. Vispirms viņa uzzīmēja meiteni, bet - absolūti nedomājot par džungļu tēmu. Es centos atgādināt uzdevumu un ieteicu uzzīmēt kaut ko no filmā redzētā. Tad tika uzzīmētas mazas, zaļas sēnes, liela brūna sēne ar plīvurīti un palma. Nez kur gadījās tiltiņš, mākonis un milzīga saule. Es ieminējos, ka varētu uzzīmēt arī kādu dzīvnieku, parādīju bildes un tapa leopards.

   

Kad zīmējums bija pasludināts par pabeigtu, es mēģināju pievērst meitenes uzmanību tērpa zīmēšanai. Kā piemēru uzskicēju svārkus, kuros var iezīmēt džungļu augus; krekliņu, kuram ir sēnes forma un pastāstīju, ka to visu, ko viņa zīmē apkārtnē, var iekļaut tērpā. Šī ideja Frančeskai šķita jocīga un viņa centās to nepieņemt, apgalvoja, ka pati visu māk, ka nevajag viņai neko rādīt priekšā un pat, ja es tur uzskicēju kaut kādas tērpa aprises, tad viņai sanākšot daudz smukāk un labāk.

Bet, kad viņa bija beigusi gražoties, tapa meitene lieliskā tērpā. Svārku daļā bija manāma ietekme no krāšņas džungļu puķes, bet augšējā daļā krekliņš kā sēne. Procesa laikā turpināju atgādināt, kādi ir augi džungļos, kādas ir krāsas. Frančeska uzzīmēja zilu sēni. Es jautāju – „kāpēc sēne ir zila?” Viņa atbildēja – „Nu un, ka zila? Katrs zīmē kā viņam patīk.” Man bija jāpasmaida - protams, ka sēne var būt jebkurā krāsā, īpaši, ja tas ir tērps.

 

Tad Frančeska pieteicās gleznot, es sagatavoju guaša krāsas, bet pa to laiku viņai džungļi atkal bija aizmirsušies. Tapa divi ļoti ātri gleznojumi ar meitenēm un varde (A4 formāts). Sekoja pusdienu pauze un spēļu laukums.

 

 

 

 
Nākamais manis sagatavotais uzdevums bija griezt un līmēt aplikāciju tehnikā. Es parādīju bildes, kur redzami dažādi tērpi, to formas, apjomi, faktūras. Rādīju kā var plēst, burzīt kreppapīru, no tā veidot ieloces. No kreppapīra tika izveidots krāšņs tērps ar nosaukumu – papagailis.

Kreppapīra ieloces viņai iepatikās tikpat ļoti kā zīmēt ar flomāsteriem. Līdz ar to tapa darbiņš apvienotā tehnikā. Meitenes kleitā varam redzēt varžu puiku un zaļo iguānu. Ar šo darbu noslēdzās pirmā garā mākslas diena.

 

 

 

 

 

 

 

Otrajā tikšanās reizē izvēlējos tehniku, ar ko Frančeska vēl nebija sastapusies – līmēt uz kartona tērpus, izmantojot dažādus dabas materiālus. Uzdevums viņai ļoti patika, nebija disciplīnas problēmu; koncentrēšanas spējas un darba spars nebeidzās ātrāk par manu spēju vadīt nodarbību.
Šīs dienas gaitā Frančeska radīja septiņas kolāžas – sešus tērpus un leopardu.

Sarežģījumi radās ar priekšpēdējo darbu, kurā attēlota džungļu princese. Figūras proporcijas es pavisam viegli ieskicēju lapā, lai parādītu, kādas tās ir modes zīmējumiem un ieteicu, lai uzzīmē meitenei bikses. Kad viņa bija uzzīmējusi zīmējumu un izkrāsojusi bikses, viņa neatpazina savu darbu, teica, ka kleita meitenei izskatītos daudz labāk. Es ļāvu pārtaisīt tērpu pēc viņas ieskatiem un tā tapa krāšņa džungļu princese.

 

 

 

 

 

 

 

Uzskatīju uzdevumus par paveiktiem un piebildu, lai uztaisa uz atlikušā kartona ko vien vēlas, ja vēlas. Pa visu laukumu (A2 formāts) tapa leopards – Frančeskas visiemīļotākais džungļu tēls.

 

 

 

 

 

 

 

Kopumā Frančeska radīja ļoti daudzus darbus, jo nemēģināja izmantot dzēšgumiju, ilgi nedomāja un necentās pārstrādāt radīto. Galvenais ir viņu ieinteresēt un iedvesmot, jo tad zūd laika izjūta un ir iespējams „dabūt ārā” tiešām lieliskus darbus. Pats jaukākais bija tas, ka bērns paprasīja materiālus uz mājām, lai varētu turpināt zīmēt, veidot un radīt, jo šis process bija iepaticies. Es ar nolūku biju sagatavojusi pārsvarā tumšo krāsu materiālus, bet Frančeskai daudz tuvākas ir spilgtās krāsas, tādēļ arī viņas mīļākais darbs ir meitene koši sarkanā kleitā - džungļos viņa pamanīja sarkanu puķi.

Nodarbību laikā Frančeska ir paplašinājusi savu redzesloku, iepazinusies ar līdz šim nesastaptu tēmu, apguvusi jaunus veidus kā izpausties un ir tiešām lepna par rezultātu. Vēl es gribētu pieminēt to pozitīvo pārsteiguma momentu, kad meitene atklāja, ka jaunais, ko viņa apgūst, izdodas – piemēram, kad kreppapīru uzlīmē uz zīmējuma, tad rodas caurspīdīguma efekts – nedaudz apslēpts zīmējums, kuram pāri klājas kreppapīrs.

Man pašai tā bija iespēja paskatīties uz lietām no bērna skata punkta - domāju, ka nenāktu par sliktu pamācīties to drosmi un pārliecību, ar kādu mazs bērns strādā. Nemuļļāt vienu galvā ieņemtu ideju, bet skatīties plašāk, nebaidīties riskēt un mācīties no jauna. Pieminēt gribētos pašu veiklāko darbiņu, kurā attēlota varde - tā savā vienkāršībā man ļoti patīk, arī akcents – sarkanās acis un kompozīcija lapā ir uzslavas vērta. Cenšoties radīt „lielo mākslu”, reizēm piemirstas šāda vienkāršība.
 

 

* Inga Šulce ir modes dizainere, pašlaik viņa studē Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā.