2023. gada nogalē MADE arhitekti Linda Krūmiņa un Miķelis Putrāms TRĪS KRĀSĀS vadīja izglītojošu lekciju skolotājiem un radošu darbnīcu skolēniem. Šīs prakses mērķis bija gatavoties konkursa “Dizaina darbi”, kas šoreiz tika veltīts vides dizainam, darbu vērtēšanai, tuvāk iepazīstot skolēnu domāšanas veidus un intereses. Savukārt skolēnu ieguvums - jauna pieredze, sadarbojoties ar profesionāliem arhitektiem, kuri īpaši ieinteresēti vides dizaina problemātikā. Piedāvājam nodarbību aprakstus - ilgtermiņā noderīgu resursu dizaina skolotājiem.
1. uzdevums - mācīties domāt telpiski.
No 6 sērkociņiem uztaisīt 4 vienādmalu trīsstūrus (tādus trīsstūrus, kuriem visas malas ir vienāda garuma). Novērotais skolēnu darbošanās laikā: lai arī pirms tam daudz tika runāts par telpiskumu un telpisko domāšanu, bērni, saņemot sērkociņus, visi kā viens sāka darboties plaknē. Mēģināja uz galda virsmas salikt trīsstūrus no sērkociņiem. Lai arī drīz bija skaidrs, ka sērkociņu pietrūkst, diezgan ilgs laiks pagāja, kamēr kāds iedomājās sērkociņu piecelt vertikāli, sākt izmantot telpiskumu jeb 3D (trīs dimensijas).Šī pieredze labi ilustrē nepieciešamību vēl vairāk runāt par un darboties ar telpiskām lietām, elementiem. Arhitekta darbā visas darbošanās ietver telpiskumu.
2. uzdevums - iekārtot māju.
Uz darbnīcu tika atnesti darba stadijā esošas privātmājas visu trīs stāvu plāni. Mēbelējums bija izdzēsts, un skolēniem bija uzdevums iekārtot, apmēbelēt māju pēc saviem ieskatiem. Kopējais novērojums - darbnīcas dalībnieki intuitīvi uztvēra paredzēto telpu programmu, bieži vien bērnu darbos virtuve atradās projektā paredzētās virtuves vietā. Bērni bieži ilustrēja sev patīkamu vidi dzīvošanai ar daudziem nelieliem mēbeļu un priekšmetu izkārtojumiem, radot brīnišķīgas atmosfēras. Nereti bērnu zīmējumos mērogs bija mainīgs, daudzo nepieciešamo lietu izmēru istabā pielāgojot telpas izmēram, nevis otrādi. Tādā veidā apzināt nepieciešamo telpas programmu ir ļoti vērtīgi, nākamais solis būtu darboties jau precīzāk - konkrētā mērogā.
Telpas piepildītas un proporcionālas, bet lietas nav zīmētas no augšas. Ir labāk saprotams, ka krēsls ir krēsls, un gulta ir gulta, bet plānā pareizi būtu zīmēt lietas tieši tā, kā tās izskatās no augšas. Gultai nav redzamas kājas skatā no augšas. Drosmīgs visu stāvu un visu telpu aizpildījums. |
Konceptuāls un konsekvents telpu piepildījums ar elementiem, kas veido pārdomātas un skaidras attiecības ar plānojuma formām - stūriem un atvērumiem, telpu proporcijām. Atsevišķas detaļas varbūt pārāk mazas, un noderētu paskaidrojuma pieraksti pie elementiem. Telpiski varētu būt ļoti interesanti. |
Rūpīgi un precīzi mēbeļu izkārtojumi. Lai arī lietas izmēros novirzās (gultas par lielu, krēsli par mazu), taču pārsvarā visi zīmēti no augšas, izņemot dažus krēslus. |
Ļoti jauki, ka ir pierakstīts klāt ar vārdiem, kas domāts. Ir veikti uzlabojumi pašai mājai (samazināts balkona logs un izveidotas durvis). Atsevišķas mēbeles zīmētas nevis no augšas, bet aksonometrijā. |
Ir ievērots viendabīgs mērogs visā zīmējumā. Lai arī aksonometriskais zīmējums palīdz pazīt uzzīmēto lietu, tomēr plānā pareizāk būtu zīmēt skatā no augšas. |
Krāsas un pieraksti ar bultiņām ir jauks grafiskais paņēmiens, kā paskaidrot savu domu. Lietām mainīgs mērogs (salīdziniet suni ar mazo gultiņu!), un atsevišķi elementi liekas pārāk lieli vai pārāk mazi. |
Reālistisks un māksliniecisks pasniegums. Guļošais cilvēks ir labs atskaites elements, lai noteiktu izmērus. Daudzveidīgas un interesantas idejas, kā izmantot jumtus atpūtai. Drosmīgs mēģinājums ne tikai apmēbelēt telpu, bet arī paredzēt traucējošos elementus nojaukt. |
Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds