Fizika mākslā
1.tēma
1. Redzamais – neredzamais (Aisbergs)
Nodarbības ideja ir savienot pētniecisko un radošo darbību un, ņemot par pamatu aisbergu fizikālās īpašības, to spēju dreifēt, lielākajai daļai atrodoties zem ūdens, rosināt domāt par citiem jēdzienu pāriem „redzamais – neredzamais”.
Impulsi dabā un mākslā
Ierosme uzdevumam mākslā – mākslinieka Kirila Panteļejeva „Aisbergs”, kas uzstādīts Daugavā pie AB dambja 2014.gada aprīlī.
Aisbergs (vācu: Eisberg - ledus kalns) ir no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, kurš dreifē Pasaules okeānā.
Fizikālās īpašības
Aisberga raksturīga īpašība - virs ūdens redzamā daļa ir tikai maza daļa no tās, kas slēpjas ūdenī. Tā kā ledus blīvums ir mazāks nekā šķidra ūdens blīvums, aisbergi, tāpat kā jebkurš ledus gabals, spēj noturēties virs ūdens un brīvi dreifēt. Ledus blīvums ir 920 kg/m3, bet jūras ūdens blīvums - apmēram 1025 kg/m3, tādēļ zem ūdens līmeņa atrodas apmēram 90% aisberga tilpuma.
Dreifējot aisbergi pamazām kūst. Lai ledus izkustu, aisbergs absorbē tikpat enerģijas, cik vajadzētu tāda paša daudzuma ūdens uzsildīšanai no 0 līdz 80°C. Pārvietojoties aisbergs nokļūst zemeslodes siltajos apgabalos[1] un kūst arvien ātrāk.
2. Kas uz pasaules vienlaicīgi ir redzams un neredzams?
Veidot jēdzienu pārus „redzamais – neredzamais”, domājot par sevi un savu pieredzi.
Redzams – izskats, rīcība, šodiena, atzīmes, acu krāsa, tas, kas ir izdarīts, mana seja, drēbes.
Neredzams – domas, sapņi, nākotne, noslēpumi, aura, idejas, fantāzija, pagātne, raksturs.
Jaunieši izvēlas vienu izdomāto jēdzienu pāri (piemēram, „nodomātais – pateiktais”,
„tagadne – nākotne”.
3. Eksperimenti ar modeļiem – aisbergiem
Uzdevums: izdomāt vienam no pāriem „redzamais – neredzamais” veidolu 3 dimensijās. Materiāls - putuplasts, objektu papildinot ar citiem materiāliem. Objekta veidošanas nosacījumi – jāveido objekts, lai tā viena daļa būtu iegrimusi ūdenī, bet otra būtu redzama.
4. Uzgleznots jaunradītais aisbergs
Objektu, kas veidots pēc aisberga principa, uzglezno. Veido nelielu aprakstu par savu darbu.
Izmantoto resursu saites:
par Kirila Panteļējeva objektu "Aisbergs" lasīt portālā Diena - šeit un portālā Artteritory - te .
2. tēma
ūdens virsmas pētījums
Tehnika – parastais zīmulis, dzēšgumija, ogle, papīri kolāžām, krāsas (pēc izvēles), planšetdators, trauki ar ūdeni. Nodarbības papildus resurss: Sabīnes Vekmanes metodiskais materiāls „Sietspiedes tehnikas”.
- Pēta ūdens virsmu traukā, apspriež virsmas īpašības.
- Apspriež izteiksmes līdzekļus (gaisma, ēna, atspīdums, ritms), kas ir nepieciešami ūdens virsmas attēlošanai.
- Apskata Vijas Celmiņas dažādās tehnikās (grafīts, ogle, akrils) zīmētās un gleznotās okeāna virsmas. Apspriež katras tehnikas iespējas un priekšrocības.
- Pēta sietspiedes tehnikas iespējas gaismēnu attēlojumā.
- Izvēlas tehniku un eksperimentē ar ūdens virsmas fragmenta attēlojumu palielinājumā.
Izmantoto resursu saites:
Teita galerija - šeit .
Galerija C4 - šeit .
3.tēma
Stop motion animācija – H2O
1. Scenārijs
Nodarbības sākuma daļā – ‘prāta vētra’ par iespējamo animācijas stāstu. Pētījumi internetā. Ideju ģenerēšana notiek runājot un vienlaikus arī zīmējot. Pamazām izkristalizējas galvenie tēli un darbība. Tiek nolemts, ka darbībā iesaistīsies lietussargi. Sākoties lietum, izrādīsies, ka viens no lietussargiem baidās no lietus.
2. Izteiksmes līdzekļi
Animācijas veidošana ietver dažādu izteiksmes līdzekļu iesaistīšanu. Vispirms tēli tiek zīmēti, tad kopīgi tiek apspriestas vēlamās fona krāsas un tehnika. Turpmākajā darba gaitā tiek miksēts zīmējums un papīra kolāža. Priekšrocības – nesalīmētas kolāžas daļas viegli var pārvietot secīgu kadru fotografēšanai.
3. Skaņa
Tā kā animācijas tēma ir saistīta ar ūdeni, tad par improvizētu skaņu studiju tiek izvēlēta vannas istaba, kur ir 2 krāni un tualetes pods, ar kā palīdzību iespējams radīt dažādas ūdens skaņas.
Viss process tiek paveikts aptuveni 6 stundu laikā. Darba procesa foto galeriju varat aplūkot šeit .
Gatavo filmiņu varat nosaktīties šeit .
4.tēma
Kā uzgleznot ūdenī iegremdētus priekšmetus?
Kas mainās, ja kluso dabu ievietoto ūdenī?
Uzdevums – pētīt, apspriest, zīmēt un attēlot krāsās traukos ar ūdeni iegremdētus priekšmetus.
1. Tiek apspriestas ūdens fizikālās īpašības – gaismas laušanas spēja, kas rada atšķirību starp priekšmeta ūdenī iegremdēto daļu, salīdzinot ar to, kas atrodas virs ūdens.
2. Tiek apspriesti atbilstošu mākslas darbu piemēri (Raimonds Staprāns, Bruno Vasiļevskis).
3. Katrs dalībnieks individuāli izvēlas tehniku un eksperimentē ar klusās dabas fragmenta attēlošanu, īpašu uzmanību pievēršot priekšmetu vizuālajām īpašībām. Gleznojot ūdenī iegremdētos priekšmetus, mērķis ir uzgleznot ūdeni, kas patiesībā ir caurspīdīgs un pats par sevi neredzams.
http://www.artnet.com/artists/raimonds-staprans/
5. tēma
Lietusmēteļi
6.tēma
Kuģu izgatavošana
Uzdevums:
mācīties izgatavot un izmēģināt dažādus peldošus objektus – gan klasiskos priežu mizas kuģīšus ar baltām lina audekla burām, gan dažādus citus risinājumus – izmēģinot piemēram, otrreiz izmantojamu materiālu un dažādu priekšmetu piemērotību kuģīšu, plostu, zemūdeņu izgatavošanai.
Dalībnieki paši gatavo kuģīšus, izmantojot piedāvātos materiālus un darba rīkus, kā arī pārbauda to spēju turēties uz ūdens, pēta, kādai jābūt kuģa iegrimei, lai panāktu kuģa stabilitāti.
Priežu mizas kuģīšu gatavošana
Darbs sākas ar materiāla – priedes mizas- iepazīšanu. Notiek priežu mizu peldināšana, atkārtojot fizikas likumsakarības par kuģu celtspējas nosacījumiem.
Notiek kuģu vizuālo īpašību apspriešana - tiek apskatīti dažādi laivu, burinieku un kuģu veidi. Izvēloties materiālu - konkrētu priedes mizas gabalu - tiek izvēlēta atbilstoša laivas forma, kura tiks gatavota.
Laivas forma tiek veidota ar nazi. Kuģīša pēdējā apstrāde notiek ar smilšpapīru.
Paralēli notiek kuģu peldināšana – tas palīdz noteikt vai kuģītis nav nesimetrisks vai šķībs. Ja tā ir, tas tiek pielabots.
Paralēli notiek kuģu vizuālo īpašību apspriešana un piemērotāko materiālu, krāsu un faktūru salikumu meklējumi.
Darba noslēgumā kuģim tiek iesprausts masts, izgatavota bura.
Dažādu citu peldošu objektu darināšana
Lai tiktu izgatavoti peldoši objekti no dažādiem materiāliem, vispirms tiek veikti eksperimenti, īpaši vēršot uzmanību tādām īpašībām kā stabilitātei, detaļu izvēlei, stiprināšanai , dažādu materiālu savienošanai.
Iespējamie materiālu veidi peldošu objektu veidošanai – dabas materiāli – lapas mizas; korķi, koka irbulīši/ iesmiņi, plastmasas pudeles. Papildus materiāls burām –papīrs, cietināts audums, lapas.