Sajust materiālu un meklēt nozīmi (Andris Eglītis: „Es ļaujos primitīvajam orangutanam sevī”)

Nodarbības ideja ir savienot pētniecisko un radošo darbību - pētīt iežu (smilts, augsnes, krīts, ogle) daudzveidīgo materialitāti, struktūru, krāsu, lai atrastu iepazītajam materiālam atbilstošu saturu, nozīmi, tēlu.

Nodarbības uzdevums ir meklēt skolēniem aktuālas un nozīmīgas tēmas, kas rosinātu viņus pētnieciskiem un radošiem meklējumiem - iepazīt materiālus un meklēt tiem atbilstošu nozīmi/ izteiksmi, strādājot telpiski un plaknē.

1. Impulsi mākslā.

Ierosme uzdevumam – mākslinieka Andra Eglīša māksla. 2013.gadā Andrim Eglītim tika pasniegta Purvīša balva par personālizstādi "Zemes darbi". Tā tiek piešķirta māksliniekam reizi divos gados un ir uzskatāma par lielāko atzinību, kādu māksliniekam iespējams iegūt Latvijā.

Vai pilsētu varētu uzgleznot ar asfaltu, sodrējiem?

Nē. Varētu mēģināt, bet es nonācu līdz zemes kā materiāla izmantošanai vairāk caur analīzi – kas ir krāsa. Akcentējot krāsas materialitāti un fiziskumu. Liela daļa no krāsu pigmentiem ir sasmalcināti ieži. Glezniecības vēsturē, sākot ar XV gadsimtu, katram pigmentam bija noteikta izcelsme un nozīme.

Piemēram, okers, umbra?...

Jā, paņemti no zemes. Tirkīzs ir samalts pusdārgakmens. Man gribējās atdot atpakaļ gleznai dualitāti – ka uz to var skatīties kā uz konkrētu materiālu sakopojumu un tajā pašā laikā tā rada attēlu. Mans princips bija, ka ir vienalga, ar ko strādāt. Vienkārši paņemt to, kas ir apkārt. Bet, sākot strādāt, es neapzinājos, cik spēcīga ir zemes mentālā nozīme – arhaiskā un arhetipiskā.

Nesen radiointervijā tu teici, ka strādā, apzinoties savu kultūras izcelsmi. Kā tu to raksturotu?

...es apzinos savu ziemeļaustrumeiropieša mentalitāti. Svētdien tikšanās laikā muzejā kāds amerikānis prasīja, vai es saistot zemes izmantošanu ar nacionālo mentalitāti. Es teicu – jā. Viņam tas likās kaut kas pilnīgi pārsteidzošs un neiespējams. Bet šeit tā ir objektīva realitāte. Es to nemēģinu noliegt. Es ļaujos primitīvajam orangutanam sevī, bet es nemēģinu noliegt arī tieksmi uz intelektuālām refleksijām.

Vai tevis izmantotās krāsu gammas "latviskums", ko esmu komentējis kādā recenzijā, arī ir daļa no tavas kultūras izcelsmes?

Man jau labāk patiktu, ka manas zemes krāsas tiktu salīdzinātas ar Rembrantu, nevis latviskajām seģenēm. Bet varbūt arī abiem diviem.

(Fragments no intervijas ar A.Eglīti laikrakstā „Kultūras Diena” 2013. gada 27. februārī Vilnis Vējš. Andris Eglītis: jūtos labāk kā students, nevis pasniedzējs ; http://www.diena.lv/kd/andris-eglitis-jutos-labak-ka-students-nevis-pasniedzejs-13995557 )

Tu varētu uzgleznot Purvīša gleznu?

Nokopēt vai kā?

Tā, lai nespeciālists noticētu, ka tas ir Purvītis.
Tā, lai nespeciālists – mierīgi. Jā. Vispār es esmu šad un tad pakopējis meistaru gleznas – ja neskaita kaut kādu rokas neveiklību triepienā, tad tas ir diezgan vienkārši – kopēt gleznas. Grūti ir uzgleznot jaunu gleznu.

(Fragments no intervijas ar A.Eglīti interneta žurnālā „Satori” 2013. gada 26. februārī: Andris Eglītis: Grūti ir uzgleznot jaunu gleznu;  http://www.satori.lv/raksts/5375 )

2. Kas tev ir svarīgs šodien.

Katrs skolēns nosauc un uzraksta sev nozīmīgu jēdzienu, tēmu. Sameklē tam jēdzienu - pretstatu, uzraksta to uz lielas lapas. Tā veidojas jēdzienu kolekcija, kas būs palīgs radošā uzdevuma satura un tēmas meklējumos nākošā nodarbības uzdevuma posmā.

3. Atrast materiālam atbilstošo jēdzienu. Eksperiments ar materialitāti un apjomu.

Saruna par zemi kā materiālu. Jaunieši atbild uz jautājumu, vai patīk zemes darbi, piemēram, ravēšana ( atbildes= 1 „jā”, 7 „nē”) , pieskaršanās zemei, smiltīm.

Sākotnējais uzdevums ir atrast materiālu (daudzveidīgas izvēles – melnzeme, neauglīga zeme, sarkanbrūna zeme, jūrmalas smilts, upes grants, krīts, ogle), kam gribas pieskarties un strādāt ar to. Pēc tam - veidot vai bērt materiālu uz izvēlētas pamatnes (koks, putubetons, finieris), veidojot telpisku formu. Uzdevumu pēc izvēles var veikt gan vienatnē, gan divatā – liela nozīme procesā ir komunicēt un savstarpēji dalīties ar idejām, sajūtām, pieredzi.

Nākošais uzdevuma posms – atrast izvēlētajam materiālam piemērotu jēdzienu, kas atbilst materiāla struktūrai, krāsai, materialitātei. Tālāk - papildināt telpisko darbu ar otru materiālu, veidojot divu materiālu „dialogu” un stāstu, kas piešķir jēgu izveidotajam objektam.

Uz nodarbību paņemtais maiss ar gumijas cimdiem, lai nodrošinātos pret netīriem darbiem, šoreiz paliek neizmantots.  

4. Turpināt tēmu. Tēmas risinājums plaknē.

Katrs jaunietis individuāli turpina telpiski risināto tēmu plaknē, veidojot gleznojumu.