Gleznošana ar krāsainiem dubļiem
Uzdevuma ideja ir dot iespēju skolēniem atklāt kā dabā sastopamos materiālus – zemi, smiltis - izmantot kā materiālu gleznošanai.
Vienas nodarbības uzdevums ir izmēģināt un eksperimentēt ar pirmatnēju gleznošanas tehniku, izmantojot viegli pieejamus neapstrādātus dabas materiālus – zemi, pelnus, ogas. Papildus izaicinājumi radošajam procesam ir vienotas kompozīcijas izveide uz balti gruntētas sienas plaknes, 11 skolēnu grupai kopīgi sadarbojoties un praktiski gleznojot vienotu kompozīciju.
Galvenie uzdevuma veiksmes nosacījumi – radošie atklājumi par tikko iepazīto gleznošanas tehniku un materiālu, drosme darīt ko neierastu, individuālo māksliniecisko ideju saskaņošana ar pārējo „komandas” locekļu idejām, darba glezniecisko kvalitāšu un vienotas kompozīcijas spēks.
1. Impulsi mākslā
Primitīvās tehnikas un dabas materiāli ir tikuši izmantoti gan senajā mākslā - alu zīmējumos un audumu krāsošanā, gan retumis sastopami vēl mūsdienās.
Skolēni skatās krāšņu filmu par tradicionālo mājokļu celtniecību un dekorēšanu Rietumāfrikas valstī Burkinafaso, kur nelielā ciemā Tiébélé dzīvo viena no vecākajām etniskajām grupām.
Komentāri: "Fui, tās jau kaut kādas kakas. Vē..."
Līdzās mūsdienīgām celtniecības metodēm, tradicionālā mājokļa celšana un apgleznošana ir aktuāla ciematā vēl šodien – tā iedzīvotāji savas mājas veido no vietējiem materiāliem: augsne tiek sajaukta ar salmiem, govs mēsliem un ūdeni. Pēc celtniecības darbiem tiek apgleznotas sienas, izmantojot dažādu krāsu augsni (brūnie un sarkanīgie toņi), vulkāniskos iežus (melnais) un krītu (balts). Mājokļu apgleznošana te tradicionāli pastāvējusi kā kopienas projekts, ko veic tikai sievietes, un tam ir ļoti sena prakse -no 16. gadsimta.
Šī tradīcija (la cour Royale de Tiébélé) ir iesniegta apstiprināšanai UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
2. Gleznošana
Darba procesā tiek sagatavotas krāsas – dažādu krāsu zeme un smilts tiek sajaukta ar ūdeni atsevišķos traukos, kā saistvielu pievienojot līmi.
Skolēni vienojas, ka gleznos dzīvniekus un putnus. Lai īstenotu ieceri, viņi sākumā iezīmē tēlu kontūras ar aroniju ogām, zīmējot tēlus ar violetu līniju. Tā kā laukums gleznošanai ir liels - augšējā mala bērniem nav aizsniedzama, gleznošana notiek 2 līmeņos – daži zīmē, vēlāk – glezno laukuma augšējā daļā, pakāpušies uz krēsliem – citi – apakšējā laukumā.
Gleznošanas procesā skolēni izmanto dažādu toņu zemi, vēlāk arī krītu un, savstarpēji jaucot krāsas, glezno ar otu un rokām. Darba gaitā iepriekš uzzīmētajiem mazajiem dzīvnieku tēliem, roku nospiedumiem un vārdiem tiek pāri gleznoti lielāki tēli, iegūstot bagātīgu krāsu paleti un faktūras.
Procesa gaitā kopīgais skeptiskais noskaņojums par gleznošanu ar dubļiem pilnīgi pārmainās.
Vispārējā azartā zem krāsas kārtas „pazūd” gan neveiksmīgāki tēli, uzraksts, roku nospiedumi, gan īsti dārgumi, piemēram, spārnotais zirgs.