Aigara Bikšes uzdevums

VIETAS TOPOGRĀFIJA

Mani pašu interesē konteksti. Ne tikai forma, bet vietas nozīme ar savu vēsturi un stāstu. Piemēram, „stūra” māja. It kā parasta māja, bet visi zina, kas tā ir. Tieši kultūrā un cilvēkos ir lietas, kuras jau ir ar vēsturi, ar kontekstu. Visas zīmes, jebkas darbojas tikai tajā vietā, kur tās ir pieņemamas un kur var kaut kas notikt.

Aigara Bikšes mācīšanas metode balstās dialogā, palīdzot izlolot ideju un tēmu, aicinot paskatīties uz to no dažādiem aspektiem, bet neiejaucoties katra autora īpašajā redzējumā.

Uzdevums

Rosinot plenēra dalībniekus vispirms atrast sev interesējošu vietu Liepājā, Aigars Bikše aicina paspilgtināt vietas kontekstu – brīvi papildināt to, sacerot telpisku objektu vai performanci.

Aigars Bikše: Man liekas... ir pilsēta, ir vietas pilsētā, ir stāsti. Pētera I namiņš, Siena tirgus... Kaut ko zinām par šīm vietām, kaut ko ne, jo vēsturiskā atmiņa arī mainās. Svarīgi, lai izvēlētā vieta (un uzdevums) jūs ieinteresētu. Uzdevums ir izdomāt vairākas idejas kādai vietai pilsētā. Ļoti brīvi papildināt vietu, lai pastiprinātu šīs vietas kontekstu, lai ir stāsts. Tas var būt telpisks objekts, performance. Vispirms veidot skices. Tad maketu – tajā būs likta jūsu ideja.

100% Jūra. Kristīnes Valaines darbs

Vieta: Baltijas jūras krasts.

Kristīne Valaine: Mana darba pamatideja nebija saistīta tikai ar Liepāju, bet ar Baltijas jūru. Vēlējos pievērst uzmanību tam, ka cilvēks ir līdzatbildīgs pie tā, ka jūra ir piesārņota. Varētu būt piepūšams uzraksts 100% jūra vai Jura.lv. Uzraksts nebūtu visu laiku redzams, ar nelielu intervālu 5–10 minūtes varētu pacelties un nolaisties.

Kristīnes ideja jau pašā sākumā bija ļoti skaidra. Kristīne Valaine un Aigars Bikše diskutē par to, ka tieši šķietami bezjēdzīgā jūras reklāma varētu pievērst papildus uzmanību un izsaukt interesi cilvēkos.

Durvis, kas kaut kur aiziet. Dagmāras Lauriņas darbs

Vieta: Pie vecajiem fortiem Liepājā.

Dagmāra Lauriņa: Mana ideja – milzīgas durvis pilsētas centrā, parkā, kā atpūtas vieta. Atceros tikai to, ka Bikšes piedāvātā konkrētā vieta – vecie forti – tam visam piešķīra citu jēgu, proti, es tās iedomājos kā atgādinājumu jeb piemiņas zīmi par aizgājušo laiku. Ne tikai par pamesto vietu, bet vispārināti par aizgājušo laiku un cilvēkiem, kas tur bijuši.

A.B. durvis redz kā armijnieku pamestas, izgāzušās no eņģēm un pamestas. D.L. – kā vispārinātu aizgājušā laika metaforu. Diskusijā vienojas par iespējamo materiālu – metālu un objekta pārspīlētu izmēru – tā, lai tās būtu smagas, lai būtu pamatīga plakne un atslēgas caurums tik milzīgs, ka bailes tajā iekrist.

Nikolajs un Elza. Vitas Boganas darbs

Vieta: Līvas kapsētā Liepājā. Kapu krusta iegravējums NIKOLAI un ELZA, 1907. 10. 04.

Vita Bogana: Stāsts ir par Liepājas Romeo un Džuljetas – no bagātas ģimenes nākušā Nikolaja un kalpa meitas Elzas – traģisko mīlestību. Datums uz krusta ir abu miršanas diena – kad jaunieši, nespējot pārvarēt Nikolaja vecāku pretestību abu jūtām, beidza savas zemes gaitas kopā nošaujoties. Cik ir daudz cilvēku Liepājā, kur nu vēl citur Latvijā, kas zinātu, ko vēsta šis uzraksts? Viens kaps, viens krusts, viens miršanas datums, aizaudzis, taču arvien to rotā kāds nezināma nesēja atstāts ziediņš. Tātad kāds(i) tomēr atminas un godā seno stāstu...

Garāmgājēju uzmanību aizgājušo dienu romantiskajam stāstam Vita Bogana iecerējusi kā neuzbāzīgu, taču emocionāli piesaistošu un pārdomas raisošu objektu.

Ziedi viļņos. Dzidras Kunces darbs

Vieta: Šķēdes kāpas pie ebreju kapiem Liepājā.

Dzidra Kunce: 15 kilometrus no Liepājas, Šķēdes pelēkās kāpās karalaikā nošauts tūkstošiem nevainīgu cilvēku: ebreju, čigānu, latviešu, krievu. Te veidots memoriāls no Kurzemē savāktiem laukakmeņiem un granīta bluķiem. Bluķos iekalti raksti ivritā. Darba ideja ir telpiski ziedi, kas atrodas jūrā un šūpojas viļņos. Tie būtu redzami, piebraucot memoriālam no sauszemes, no jūras un arī skatot memoriālu no putna lidojuma. Ziedi viļņos – atgādinājums par bērniem, kā piemiņa viņu neizdzīvotai bērnībai, kā jūras asara.

* Aigars Bikše ir mākslinieks, piedalās izstādēs kopš 1990. gada. No 1998. gada strādā Latvijas Mākslas akadēmijā, kur šobrīd ir asociētais profesors.

** Kristīne Valaine, Dagmāra Lauriņa, Vita Bogana, Dzidra Kunce pētīja daudzveidīgu vietu topogrāfiju Liepājā kopā ar mākslinieku Aigaru Bikši Mākslas izglītības centra TRĪS KRĀSAS plenērā 2008. gada vasarā Liepājā.