Māksla skolā. Saruna ar skolotāju Andri Vikaini*.

10.06.2007

 

Frederika Fībiga glezna – eglesKā Jūs domājat uzdevumus skolēniem? Kā var zināt, ko viņiem piedāvāt, kā mācīt mākslu?

Mākslu var mēģināt apgūt no jebkura gala. Tikai tos galus vajag vairākus, tad ir materiāls, no kā būvēt.

Skolēniem jāpiedāvā iespējas, jārāda materiāli un tehniskie pielietojumi. Vēlams pašam demonstrēt to pielietošanu. Skolotājam jābūt erudītam (gudram nav obligāti), tas pārliecina, vieš uzticēšanos. Tad atliek radīt piedāvājumu.

 

Esmu vienkārši pārliecināts, ja mani kaut kas interesē, aizkustina, jūsmina, tad to var piedāvāt – to, ko man pašam patiktu darīt. Piemēram, līnija – es pusstundu varētu skaitīt, ar ko var novilkt līniju. Tikai jāuzrunā skolēns – zinat, kā sīkajiem patiktu ar nagliņu pa autiņa sāniem, tad vēl ierūsināt. Ko skrāpēt – tas nāk vēlāk, pie trešā auto – tad ir radušās zināmas iemaņas un var runāt par tēlu.

Andris ar zīmējumu uz piegrieztnes.Tā ir arī ar tām Fībiga tēmām – skatos uz viņa “trijstūrainajiem ciemiem” cauri egļu zariem – redzu tās līnijas. Jāsāk ar to, kas ir vienkāršs. Savelku līnijas, jūtu, ka to esmu jau agrāk redzējis – ā – šūšanas piegrieztnes. Līniju bagātība piegrieztnēs veido neparastus laukumus, kārdina meklēt formas, pat veidot telpiskumu. Bet cik smuki būtu izkrāsoti sakaltuši saplaisājuši dubļi peļķē, saplaisājis vecais portfelis, ziloņa āda ar kaltētiem dubļiem – tikai jāskatās apkārt vai jāatceras, kur tas jau redzēts.

Ieraugu veikalā krāsainas plastilīna desiņas – izskatās kā no tūbiņas izspiesta krāsa, nesmērējas, var ar rokām pa tīro strādāt – atkal labi – un, paskat, tikai 42 santīmi – pa lēto. Tāds man apmēram tas uzdevumu gudrošanas process.

Vai mākslas stundās notiekošais ir mākslas process?

Fībiga gleznu pētījumi - gleznošana ar plastilīnu.īstā māksla ir tad, kad puišelis dzenā skārdeni pa smilšu kasti – motors darbojas tā, ka siekalas met burbuļus. Tur ir tas, ko es saucu par tēlu. Kad to sāk mācīt, tad jau viss ir beidzies. Es domāju, ja skolotājs spēj nolikt blakus “savu bundžiņu”, tad tas arī ir radošais process. Turpmāk mainīsies smilšu kastes un bundžiņas, bet burbuļiem jābūt pa īstam.


Jautāja Ilze Vītola

 

 

 

* Andris Vikainis ir Talsu mākslas skolas direktors un vizuālās mākslas skolotājs Valdemārpils vidusskolā.