Johans (arī Jānis) Valters (Johann Walter) ir ievērojams latviešu un vācu gleznotājs, viņš dzimis 1869. gadā Jelgavā, mācījies Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Pēc tam viņš atgriezās Jelgavā, daudz gleznoja, kā arī atvēra savu mākslas studiju.
Viens no viņa mīļākajiem motīviem bija ainava ar ūdeni. Mākslinieks izvēlējās it kā nejaušus ainavas fragmentus, gleznieciski pētīja gaismas spēles uz ūdens virsmas, atspulgus, ūdens rakstus, materialitāti un nokrāsas. Daudzas viņa jaunības laika gleznas ir tuvas impresionismam un jūgendstilam.
1906. gadā Johans Valters aizbrauca no Latvijas un līdz mūža beigām - 1932. gadam - dzīvoja Vācijā, kur pieņēma uzvārdu Valters-Kūravs (Walter-Kurau) un pievērsās Vācijā tobrīd ļoti modernam mākslas virzienam - ekspresionismam. Viņš aizrāvās ar brīvi ekspresīvu glezniecību un eksperimentiem, atsacījās no gaismēnām un perspektīvas, tāpēc Vācijas periodā radītās ainavas ir abstraktākas, dinamiskākas un krāsainākas. Mākslas klase aicina pievērst uzmanību Johana Valtera gleznotajām ainavām ar ūdeņiem.